Organiskā mēslojuma vērtība pieaug līdz ar minerālmēslu cenu pieaugumu
Organiskā mēslojuma veidi atšķiras pēc kopējā barības vielu sastāva un arī pēc augiem pieejamo barības vielu īpatsvara. Arī organiskais mēslojums būtu jālieto pamatotās devās, balstoties uz augsnes analīzēm un konkrētā kultūrauga vajadzībām. Princips jo vairāk, jo labāk nav agronomiski pamatots, un nav arī nekaitīgs apkārtējai videi. Barības vielu daudzums organiskajos mēslošanas līdzekļos var svārstīties plašās robežās atkarībā no izmantotā pakaišu materiāla, ūdens daudzuma, dzīvnieku barošanas un citiem apstākļiem. Tādēļ ir ieteicams vismaz reizi gadā veikt organiskā mēslojuma sastāva analīzes.
Slāpeklis organiskajā mēslojumā un tā zudumi
Slāpekļa (N) lietošanai ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem sezonā ir noteikts ierobežojums – ne vairāk par 170 kg/ha. Ja, piemēram, slaucamo govju kūtsmēsli satur 5,5 kg/t N (0,55%), tad maksimāli pieļaujamā kūtsmēslu deva sezonā uz ha ir 30,9 t/ha. Ja, piemēram, slaucamo govju šķidrmēsli satur 4 kg/t N (0,4%), tad maksimāli pieļaujamā šķidrmēslu deva sezonā uz ha ir 42,5 t/ha. Slāpeklis organiskajos mēslos ir gan organisko savienojumu veidā, gan arī minerālā formā, kas augiem būs ātrāk pieejama. Slāpekļa zudumu lielāko daļu veido amonjaka (NH3) emisija un izskalošanās no augsnes nitrātu formā (NO3). Tos samazināt var pēc iespējas ātrāk iestrādājot organisko mēslojumu augsnē, izmantojot šķidrmēslu paskābināšanas tehnoloģiju, lietojot nitrifikācijas inhibitorus kopā ar šķidrmēsliem un digestātu u.c.
Slāpekļa zudumi no organiskajiem mēsliem ir atkarīgi no to iestrādes veida un arī no laika apstākļiem. Slāpekļa zudumu apjoms lielā mērā ir atkarīgi no organiskā mēslojuma iestrādes tehnoloģijas un iestrādes laika augsnē.
Igaunijas Augkopības institūta pētījumu institūta dati apkopotie dati parāda šīs NH3 emisiju atšķirības.
| Šķidrmēsli | Slāpekļa (NH3) zudumi % |
| Izkliedētājs ar deflektoru (bez iestrādes) | 70 |
| Izkliedētājs ar deflektoru ar iestrādi 12 stundu laikā | 55 |
| Lentveida izkliedētājs ar nokarenām caurulēm (bez iestrādes) | 24 |
| Lentveida izkliedētājs ar nokarenām caurulēm ar iestrādi 12 stundu laikā | 10 |
| Lentveida izkliedētājs ar nokarenām caurulēm (augi 10-30 cm) | 20 |
| Lentveida izkliedētājs ar nokarenām caurulēm un lemesīšiem (augi >8 cm) | 18 |
| Vaļējās vadziņas tiešās iestrādes izkliedētājs (zālājos) | 10 |
| Tiešās iestrādes izkliedētājs | 5 |
| Slēgtās vadziņas tiešās iestrādes izkliedētājs (zālājos un aramzemē) | 1 |
| Pakaišu kūtsmēsli | |
| Vienlaidus izkliedētājs, tūlītēja iestrāde | 15 |
| Vienlaidus izkliedētājs, iestrāde pēc 4 stundām | 30 |
| Vienlaidus izkliedētājs, iestrāde pēc 24 stundām | 50 |
NPK izmantošanās no organiskā mēslojuma
Mēslošanas plāna aprēķinos ir nepieciešams ņemt vērā aptuveno NPK izmantošanos no organiskā mēslojuma lietošanas gadā un tai sekojošajā sezonā.
NPK izmantošanās koeficienti pirmajam un otrajam gadam pēc organiskā mēslojuma lietošanas.
| Organiskā mēslojuma veids | Lietošanas gads | Augsne | |||||||||
| māls, smilšmāls | mālsmilts, smilts | kūdra | |||||||||
| N | P2O5 | K2O | N | P2O5 | K2O | N | P2O5 | K2O | |||
| Pakaišu kūtsmēsli (liellopu, cūku) | 1. | 0,15 | 0,25 | 0,55 | 0,2 | 0,2 | 0,4 | 0,1 | 0,25 | 0,35 | |
| 2. | 0,1 | 0,1 | 0,25 | 0,05 | 0,1 | 0,2 | 0,05 | 0,05 | 0,15 | ||
| Šķidrmēsli (liellopu, cūku) | 1. | 0,4 | 0,55 | 0,6 | 0,45 | 0,55 | 0,5 | 0,35 | 0,35 | 0,3 | |
| 2. | 0,1 | 0,25 | 0,25 | 0,05 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,25 | 0,2 | ||
| Virca | 1. | 0,25 | – | 0,75 | 0,25 | – | 0,6 | 0,2 | – | 0,3 | |
| Pakaišu kūtsmēsli (putnu) | 1. | 0,2 | 0,4 | 0,4 | 0,25 | 0,4 | 0,5 | 0,2 | 0,25 | 0,35 | |
| 2. | 0,1 | 0,15 | 0,2 | 0,05 | 0,1 | 0,15 | 0,15 | 0,2 | 0,3 | ||
| Šķidrmēsli (putnu) | 1. | 0,4 | 0,5 | 0,6 | 0,45 | 0,55 | 0,6 | 0,35 | 0,45 | 0,35 | |
| 2. | 0,1 | 0,2 | 0,25 | 0,05 | 0,15 | 0,2 | 0,2 | 0,1 | 0,2 | ||
Tomēr ne visi kultūraugi izmanto barības vielas no organiskā mēslojuma vienādi. It īpaši tas attiecas uz slāpekli.
Pēc Vācijas Lejassaksijas zemes lauksaimniecības kameras datiem (Dr. K. Möller), visefektīvāk N izmanto kukurūza un bietes (50-70%), ja lieto organisko mēslojumu pavasarī pirms sējas. Ziemas rapši izmanto ap 30-50% no no kopējā N satura, bet ziemāju graudaugi tikai ap 10-20%, ja organiskais mēslojums ir iestrādāts rudenī pirms sējas. Jāņem vērā, ka šie pētījuma dati ir iegūti Vācijas apstākļos, kur ziemas parasti ir ļoti maigas, salīdzinot ar Latvijas apstākļiem.